ir-raucēscō <raucēscere, rausī, –> (raucus)
| irraucēscō |
|---|
| irraucēscis |
| irraucēscit |
| irraucēscimus |
| irraucēscitis |
| irraucēscunt |
| irraucēscam |
|---|
| irraucēscās |
| irraucēscat |
| irraucēscāmus |
| irraucēscātis |
| irraucēscant |
| irraucēscebam |
|---|
| irraucēscebās |
| irraucēscebat |
| irraucēscebāmus |
| irraucēscebātis |
| irraucēscebant |
| irraucēscerem |
|---|
| irraucēscerēs |
| irraucēsceret |
| irraucēscerēmus |
| irraucēscerētis |
| irraucēscerent |
PONS OpenDict
Chcesz dodać słowo, frazę lub tłumaczenie?
Możesz przesłać nam nowy wpis do PONS OpenDict. Przesłane sugestie zostaną zweryfikowane przez zespół redakcyjny PONS i odpowiednio uwzględnione w słowniku.
Brak dostępnych przykładowych zdań
Wypróbuj inny wpis.
Przeszukaj słownik
- iratus
- ire
- iris
- ironia
- irquus
- irraucescere
- irraucesco
- irreligatus
- irreligiosus
- irremeabilis
- irremediabilis